Dienā izmantoju telefonu vidēji četras stundas. Manuprāt, tas ir ļoti daudz. Aktīva kaut kā ignorēšana jeb malā nolikts vai kabatā ielikts viedtālrunis prasa smadzeņu darbu. Emija par atkarību no instagrama, telefona un atgriešanos pie Nokia3310.

"Vai tad nemirstība nav pelnījusi vienu nelielu asins lāsi?" uzsaukumā vaicā akcijas autori.

Izstādē desmit Ukrainas mākslinieki atklāj, ko "drošā vieta" nozīmē viņiem – gan tiem, kuri turpina dzīvot Ukrainā par spīti konfliktam, gan tiem, kuri ir atraduši patvērumu ārzemēs, bet regulāri atgriežas, lai apciemotu ģimeni.

Šobrīd mēs mācām rakstīt sakarīgus tekstus, jo pieņemam – šī prasme var noderēt arī tad, ja no cilvēka nesanāk pētnieks vai rakstnieks. Ja viduvējus tekstus var radīt MI, nav nepieciešamības cilvēkus šādus tekstus rakstīt. Par MI augstākajā izglītībā.

Mēs nepietiekami apzināmies, ka jēdziens "identitāte" saistās arī ar noteiktu kultūras telpu, kultūras tradīciju, kurai nav jābūt apzīmogotai ar pazīšanās zīmi "latvietis". "Identitāte" nav tikai lielie naratīvi – cīņa par valsti, upuri, sasniegumi.

esmu sieviete katru mēnesi sāku dzīvi no jauna esmu metru septiņdesmit seši gara brunete ar ķermenī iestrādātu automatizētu dzimšanas un iznīcības ciklu tas darbojas pats – man nav pat jānospiež poga Elīnas Vendijas Rībenas dzejoļi.

"Lasu daudzveidīgu literatūru, sākot ar pašpalīdzības grāmatām un beidzot ar daiļliteratūru. Tomēr, pārskatot "Goodreads" datus par pērn izlasītajām grāmatām, pieķēru sevi pie kauna sajūtas." Agnese Logina šķetina, kāpēc mēs lasām kriminālliteratūru.

Klajā nācis pirmais Woodpecker Öö soloalbums "I’ll Make You Cry". Aiz šī pseidonīma slēpjas laikmetīgās mūzikas komponists Andris Dzenītis.

Publiskoti pirmie jaunās mūzikas nozares balvas "GAMMA" nominanti, ko žūrijas izvēlējusies teju 300 mākslinieku konkurencē.

Šajā pavasarī Rīgas cirks piedāvā trīs veiklas, līksmas un skanīgas izrādes dažādiem vecumiem un prāta stāvokļiem ar māksliniekiem no Katalonijas, Norvēģijas un Latvijas.

Tiešsaistē publicēta kinorežisora Pētera Krilova filmu izlase, ko veido piecas spēlfilmas un septiņas dokumentālās filmas.

Brīnumbērna radīšana nebija (galvenā) motivācija, kad lūkojos, kur sūtīt dēlu apgūt vijoļspēli. Viņam tikko palika 4 gadi, un, ja vijoli var spēlēt no 3 gadu vecuma, kāpēc nepamēģināt. Es vēlējos nodarbi, kura mūs vienotu. Par atgriešanos pie vijoles.

Arī šogad meklējam ideālo vietu "Satori" radošajai autoru nometnei augustā. Ja esi ar mieru savās lauku mājās, muižā vai citā īpašumā uzņemt 30 Satori autorus un dot viņiem iespēju nedēļas garumā rakstīt, raksti satori@satori.lv!

Rīgā uzstāsies argentīniešu mūziķis Alans Kortiss, kas pārstāv skaņu mākslas, trokšņu mūzikas, brīvās improvizācijas, elektroakustiskās mūzikas un noizroka žanrus.

"Nekomentēti sieviešu akti rada iespaidu, ka tie iekļauti skatītāja vizuālās baudas un kontemplācijas nolūkā, nevis likumsakarīgi, mērķtiecīgi virza sižetu." Daniela Zālīte par izstādi "Gleizds, šķēres, papīrīt's" Medicīnas muzejā.

Balvu kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma saņēma Dāvja Sīmaņa vēsturiskā drāma "Marijas klusums".

Filmā redzama irāņu likumsargu vardarbīgā protestu kustības "Sieviete, dzīvība, brīvība" apspiešana.

"Man ir jauni pretsāpju līdzekļi, ko varat pamēģināt." Un es redzēju, ka ārsts zāles izraksta ar pildspalvu, uz kuras ir to pašu zāļu logo. Nebeidzams riņķa dancis: man iedeva zāles, es iedzēru zāles, zāles beidza darboties. Dzīve ar hroniskām sāpēm.

Šogad balvas par aktivitātēm, darbu un sasniegumiem latgaliskajā kultūrā tiks pasniegtas jau septiņpadsmito reizi.

Manāma slieksme konfrontēt "kultūru" un iedzīvotāju "patiesās vajadzības". "To naudu vajadzēja iztērēt iekšpagalmu asfaltēšanai!" Ja dominē šāda izpratne, tad kultūrai vispār nevajag naudu, jo vienmēr būs citas vajadzības. Par pašvaldību vēlēšanām.