Pie Krievijas vēstniecības notiek protesta akcija pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā. Līdzīgas akcijas, solidarizējoties ar Ukrainas sievietēm, kas cietušas no seksuālās vardarbības, jau norisinājušās Viļņā un Tallinā.
Biju iedomājusies, ka šī diena būs daudz sūdīgāka. Bet laikam par zemu biju novērtējusi savu iekšējo spēku, kas pēdējos gados ir ļoti audzis, un apkārtējo cilvēku nenovērtējamu atbalstu 💜💜💜.
Dēls vēlas rīt svētku tērpā doties nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Šodien jau to darīja kopā ar klasi. Bēdīgs, ka pa virsu jāvelk jaka, pie pieminekļa vilkšot nost. Bēdīgs arī tāpēc, ka neatceras, kā svinējis visas Latvijas dzimšanas dienas kopš savas piedzimšanas. ❤️
Pirms 10 gadiem Narvesenā pie Radio 101 ar
@TomsGrevins
pateicām viens otram “čau”. Toms aiz satraukuma pazaudēja kredītkarti, bet es nopirku colu. Tā nu tas sākās..
Cik ilgi turpmākajiem ar mani nesaskaņotajiem rakstiem virsrakstos kabināsiet klāt “pēc šķiršanās”?
@DelfiLV
? Vai ir kāds veids, kā varu atteikties no Izklaides sadaļā aprakstāmo personu statusa?!
Labrīt un nu bļa. Gribējās tomēr ko labāku šorīt tajos rezultātos redzēt. Bail par to, ka visu ģimeņu aizsardzība un vienlīdzība atkal būs cīņa, ne normalitāte.. 😔
Ar vienu roku gatavot vakariņas. Ar otru roku spēlēt cirku ar bērnu. Ar vienu ausi klausīties deviņgadnieka pārmetumus par to, cik es sūdīga māte. Ar otru ausi klausīties sešgadnieka komentārus par mūsu Cirka spēli. Ar vienu muti atbildēt visiem. Ar vienu prātu vnk jūgties nost.
Pārāk bieži dažādās slavenību intervijās dzirdu vīpsnāšanos : “Man nav laika slimot ar visādām depresijām” / “Tagad jau visiem depresijas”. Nē nu baigi smieklīgi tiešām! :)) Riktīgs
#MentalHealthAwareness
Tā tomēr ir tik dīvaina sajūta, ka piektdienas plkst. 21 vakarā Tu pa pilsētas centru skrien mājās, lai varētu iekrist siltā gultā, bet jaunieši tikai sāk iesildīt savas vietas “Ezītī”.
Dēls lasa jaunāko Dž. K. Roulingas grāmatu.
Es : “Es bērnībā arī lasīju viņas grāmatas!”
Dēls : “Ak Dievs! Viņa jau ir mirusi?”
🙄
(Jo mana bērnība bija tieši tik sen).
Esmu tik pateicīga, ka eksistē psihoterapija. Bez tās tikai turpinātu sevi grauzt un grauzt.. Tā normālības sajūta, ko tā iedod, ir simtkārt vērtīgāka par vizītes vērtībā iegādātu jaunu kleitu vai citiem īstermiņa psihiskās veselības plāksteriem.
Lietas, ko nedarīju savos 20+, bet daru savos 30+ : 1) nekautrējos neuzvilkt krūšturi; 2) māku pateikt NĒ, kad es gribu pateikt NĒ; 3) dziedu līdzi mūzikai, ko klausos arī publiskās vietās. / Svarīgi secinājumi 32. dzimšanas dienas priekšvakarā/
Es drīkstu mazliet lepoties? Dēls izdomāja iemācīties visas baltu valodas (pašmācības ceļā pagaidām). Šovakar ar mani runā latgaliski. Mācos atbildēt 🙈
Pirms 10 gadiem 29. augusta rītā pamodos ar apziņu - šodien būs! Pagāja vien nieka 26h, un 30. augusta rītā man rokās bija mans dēls. Sirds plīst pušu domājot par to, kas šajos 10 gados ar viņu kopā ir pieredzēts, un cik mainījusies esmu es pati, pateicoties viņam. ❤️
Visvairāk bail par bērniem un viņu psihisko veselību, ja viss atkal attālināti. Gribas būt labam atbalstam viņiem, bet kā? Kā tas ir iespējams, ja knapi turi savu mentālo veselību kaut kādā pasūdīgi stabilā stāvoklī 😔
Normalizējiet tēvu pievienošanu bērnudārzu / skolu whatsapp čatiem bez mātes īpaša lūguma. Un arī iesaisti attālināto mācību procesā. Viss nav jāprasa / jāvar mātēm.
#dusm
īga
Pieaugušie cilvēki! Ja vēlaties iepazīties, jūs drīkstat arī uzrakstīt. Nav obligāti 100 uguņu emoji jāsūta, un bildes no pagājušā gadu desmita jālaiko 🔥
Īsumā par vides pieejamību Rīgā - sieviete ar pārvietošanās grūtībām palūdza mani ieiet “Hesburgerā”, lai nopērku viņai frī kartupeļus - pati iekšā netiek, jo pakāpieni. 👎🏼
Dēls (6 g.) : “Es gribētu kādreiz pie krītošas zvaigznes iedomāties vēlēšanos...”
Es : “Es arī tā esmu darījusi!”
Dēls : “Cik tev bija gadi tad?”
Es : “Nu kādi 18- 20 laikam pēdējoreiz..”
Dēls : “Ak Dievs, tu tādas bērnu lietas tad vēl darīji?!!” 🤣
Dienas beigās juniors noteica : “Ārprāts! Cik labi Ziemassvētki!”, un pirms gulētiešanas uzrakstīja vēstuli Ziemassvētku vecītim jau nākamajam gadam. No sevis un kaķa 🤪.
Labrīt. Esmu tieši tik pieaugsi, lai pēc festivāla pati ar sevi iedzertu aliņu!
Priekā visiem, kas šorīt mazgā savus putekļainos ķermeņus pie sevis dungojot Sam Smith skaņdarbus.
Šodien tukšuma sajūta. Ko darīt, kur likties..
Saņemu zvanu no desmitgadīgā dēla :
“Šodien ir ļoti slikta diena!”
Jautāju : “Kāpēc? Kas notika?”
Viņš : “Ārā ir saule un nav mākoņu!!! Man ziemā patīk tumsa. Slikti no tās saules!!!”
🧟♂️
Šodien biju Centrāltirgū. Tā jau viss forši, svaigi, garšīgi. Bet patrāpījos tikai pie nelaipniem pārdevējiem. Bļauj uz senioru, kurš lēni velk centus ārā no maka, jaunu indiešu pāri vienkārši neapkalpo, un uzbļauj, lai neko neņem. Nelāga pēcgarša.
Gribētos, lai tiešām visas ar garīgo veselību saistītās problēmas varētu atrisināt ar attieksmes maiņu un pozitīvo domāšanu, kā iesaka daži influenceri. Tā it kā kāds ļoti gribētu ilgstoši justies slikti un nomākts.
Agrāk uz pastkastēm bija jāliek uzlīme “Reklāmas izdevumus pastkastē nemest”, tagad IG profila BIO jāraksta “Ar piedāvājumiem izplatīt NL lūgums netraucēt”. 🤦🏻♀️
Pēc 5 mēnešu pauzes juniors atsāk bērnudārza gaitas. Vecākais brālis to gaida jo īpaši, citēju : “Varēšu visu apēst, jo Edvīns mājās neēdīs. Varēšu ēst bez viņa ēšanas skaņām.”
#br
āļumīlestība
Viens ir viltus sertifikāti, otrs - cilvēki staigā apkārt uzrādot draugu / paziņu sertifikātus, jo dokumentus mēdz nepaprasīt, vai arī uzrāda tā paša drauga pasi telefonā nofočētu. Atbildības līmenis, protams, augsts. 😡
Bērnam skolā jāstāsta par manu profesiju. Saku, ka man ir 4 dažādi darbi, par kuru gribi stāstīt? Nu par podkāstu nestāstīšot, jo "tas nav darbs, tas ir tikai baa baa baa" :).
Dzīve ar bērniem.
5:30 juniors vēlas diskutēt par melno caurumu, ik pēc minūtes pienes zīmējumus, kuri jānovērtē bez banalitātēm.
21:30 - vecākais dēls vēlas diskutēt par ģeopolitisko situāciju, karu Ukrainā, un pienes zīmējumus, kuros attēlotas kara kartes.
Grūti būt “taisnības cīnītājam”, taču vēl grūtāk, ja tāds ir arī tavs bērns. Ej nu paskaidro, kāpēc skolā un pasaulē ir tādi cilvēki, kas citiem dara pāri 💔
Katru dienu no jauna pārliecinos, ka būt trīs gadus vecam, ir grūtākais posms dzīvē. Šodien, piemēram, asaras pa gaisu trīsgadniekam šķīda, jo kafejnīcā nevarēja dabūt melnu ūdeni...
.. un mēs brīnamies par sastrēgumiem un vecākiem, kuri bērnus aizved līdz skolas durvīm, treniņiem un visur citur, kur viņiem vajadzīgs.. neesmu no tiem (jo vnk nevaru), bet totāli saprotu - vismaz kaut kāda mēra drošība tad garantēta bērnam :(
@Valsts_policija
Lūdzu jūsu komentāru. Vakar pie Imantas sporta centra laukuma 05.05 mūkot no jauniešu uzbrucēju bara(ap 20 pusaudži) plkst 19. 32 manā dzīvoklī pavērās 3 sveši pusaudži. Vēl viens arī mūsu kāpņu telpā, pie citiem kaimiņiem. Vienam nepaveicās un tika sagūstīts.
Tev var būt visas pasaules nauda un slava, bet atkarības tāpat tevi var piebeigt.. smaga grāmata, bet ir vērts izlasīt (vai noklausīties audio) - pēcgarša paliek. F.R.I.E.N.D.S. vairs neskatīšos, kā agrāk. Apbrīnoju, ka Matthew runā par savu pieredzi, un spēj vēl saglabāt humoru.